(industriālais metāls, alternatīvais metāls, nu-metāls)

Astotais KoRn albums, kas izdots bez nosaukuma, lai grupas fani paši to sauc kā grib..diezgan savāds solis no mūziķu puses vai arī vienkārši izdomas trūkums piemeklējis vecos labos nu-metāla meistarus. Arī uz albuma vāka redzamais subjekts (vai vismaz tā analogs) šķiet jau kaut kur redzēts. Tas tā - ievadam.

Šis ir otrais un pēdējais (pagaidām) albums zem visvarenā EMI/Virgin zīmola, kas jau laikus samaksāja KoRn pāris kapeikas (25 miljonus) apmaiņā pret peļņu. Savāds līgums, kas, protams nekādā ziņā nemotivē grupu izdot kaut ko labu, interesantu, bet tikai uzliek konkrētā laika periodā uzrakstīt divus albumus, kas ir pats ļaunākais daiļrades ienaidnieks. Tieši šī iemesla pēc neko negaidīju ne no šī, ne no iepriekšējā KoRn albuma. Un, protams, neko nesagaidīju, jo kopš 1998. gada “Follow the Leader” un 1999.gada “Issues” neko interesantu neesmu dzirdējis, tikai pāris atraugas no šiem abiem albumiem. Grupa atrodas nezināmā meklējumos jau gandrīz 10 gadus, bet visu laiku atduras kā pret sienu. Tam visam pa virsu ir nākusi komerciālisma mērce, kas šo mūziku padara gandrīz nebaudāmu.

Pats albums tiek pasniegts kā smagākais un drūmākais visā grupas vēsturē. Tam es nepiekritīšu, ja nu vienīgi dziesmā “Killing” ir dzirdams kādu laiciņu nemanītais Deivisa rūcieniņš. Dziesmu tēmas ir drūmas, bet kad tās tādas nav bijušas?? “Issues” ir vislabākais piemērs. Baigi daudz dzirdami ir industriālajam metālam raksturīgie ritmi, kas ļauj atpazīt NIN un Mensona kungu plašajā grupu jūklī, bet nepiestāv KoRn. Šajā gadsimtā KoRn nu-metāls skan vairāk pēc Linkin Park nekā pēc pašiem (dziesma “Evolution”), bet vissāpīgākais ir tas, ka Deivisa vokāls vairs neskan kā agrāk (tas tiek dublēts). Grupai nav arī bundzinieka (albumā piedalās trīs). Un vispār, šis ir jau otrais albums bez Heda, kādreizējā KoRn ģitārista, kurš ir galīgi nojūdzies ar reliģiju, turklāt vēl ir sarakstījis nicinošu grāmatu par bijušajiem grupasbiedriem..

Daži varbūt šajā albumā saskatīs pozitīvas vēsmas grupas daiļrades attīstībā. Iespējams, šis ir labākais albums no pēdējiem četriem, bet kopējais iespaids ir ļoti vājš, kaut vai ja salīdzina ar Deftones attīstību. Laiks rādīs, kādu ceļu KoRn izvēlēsies nākotnē, vai varbūt atkal turpinās mīņāties uz vietas.

Dažos vārdos: kādreiz varenas tīņu kulta grupas komerciālie meklējumi turpinās

Līdzīgie: Tool, Deftones, Nine Inch Nails, Linkin Park, System of a Down

(alternatīvais roks)

Laika rēgs. The Smashing Pumpkins tiešām kā tādi spoki izdomājuši vēl sanākt kopā un izdot jaunu albumu pēc septiņu gadu ilgas pauzes. Šis albums ar lielu nepacietību tika gaidīts visās pasaules malās jau vairāk kā divus gadus kopš brīža, kad Billijs Korgans ievietoja sludinājumu laikrakstā “Chicago Tribune” par ideju grupai atkalapvienoties. Daudz visādu baumu ir bijis pa šo laiku, bet kopš pagājušā gada februāra, kad uz Korgana sludinājumu atsaucās tikai viens pats Džimmijs Čemberlens (grupas ilggadējais buņģieris, kurš vairākus gadus bija izmests no grupas par narkotiku lietošanu) daudz jaunu ziņu sakarā ar sastāva izmaiņām nav bijušas. Tā kā iepriekšējie grupas dalībnieki - James Iha, D’Arcy un Auf der Maur - atteicās no dalības grupā, šo albumu The Smashing Pumpkins izdod divatā..

Kas noticis kopš 2000. gada ar The Smashing Pumpkins dalībniekiem? Uzreiz nākamajā gadā pēc izjukšanas Korgans ar Čemberlenu (atkal divatā) kopā ar vēl trīs dalībniekiem radīja supergrupu ZWAN, kurai nebija ilgs mūžs, tam par iemeslu bija biežā heroīna lietošana un sekss starp grupas dalībniekiem, kas Korganam nepavisam nepatika. ZWAN mūzika bija nedaudz popsīgāka par The Smashing Pumpkins daiļradi, lai gan tomēr nedaudz mantoja leģendārās grupas statusu. 2004. gadā Korgans izdeva dzejoļu grāmatu “Blinking With Fists”, bet 2005. gadā soloalbumu “TheFutureEmbrace”, kurā bija pavairāk elektronikas ietekmes (vēl vairāk kā “Adore”). Savukārt, Čemberlens visvairāk noņemās ar savu grupu Jimmy Chamberlin Complex. Auf der Maur izdeva soloalbumu, Iha piedalās šādos tādos projektos, bet D’Arcy ārstējās…

Tagad par pašu albumu. Bija plānots, ka “Zeitgeist” iznāks 7. jūlijā, varenajā visu labo spēku dienā, bet kaut kā tas datums nedaudz pārcēlās. Par albuma jēgu. Albuma nosaukums “Zeitgeist” apzīmē kādas konkrētas kultūras intelektuālo un garīgo attīstības pakāpi un valdošos morāles principus kādā laika periodā. Uz albuma vāka attēlotā slīkstošā Brīvības Statuja ļauj secināt, ka albumā apskatītā kultūra ir ASV sabiedrība un tās šobrīd izgaistošās garīgās vērtības. Plūdi apzīmē globālās sasilšanas draudus, kas visvairāk guļ uz ASV, noteicošās valsts pasaules politikā, pleciem. Tāds, lūk, albums ar politisko pieskaņu, kas līdz šim nav bijis ļoti raksturīgi Korgana daiļradei, tikai epizodiski. Vispār pasaules mūzikā ir pienācis tāds brīdis, kad rakstīt politiskus tekstus pret ASV un karu ir kļuvusi par izplatītu parādību. Atšķirība starp māksliniekiem ir tajā, vai tas tiešām nāk no sirds, vai arī tā ir tikai tāda nolamāšana, lai izklausītos stilīgāks. Man jau šķiet, ka The Smashing Pumpkins nebūs tā grupa, kas skries pakaļ citiem un skaļi kliegs, ka ASV viss ir “dirsā” aiz neko darīt. Un es ceru, ka nemaldos.

Papildus faktam, ka The Smashing Pumpkins ir tik politiski kā nekad, tie vēl ir tik nekuplā skaitā. Ierakstīt albumu divatā nav nekāds brīnums, ja seko The White Stripes modelim, bet, zinot The Smashing Pumpkins, arī šeit visus gadus grupā valdījis viens cilvēks - Billijs Korgans. Jau no otrā albuma “Siamese Dream” laikiem Korgans regulāri centies viens pats ierakstīt instrumentu partijas, pārējos grupas dalībnieku spējas un vēlmes īpaši necienot. Tā kā Korgans māk spēlēt daudz instrumentu, bet Čemberlens ir viens no labākajiem pasaules buņģieriem, tad nekas vairāk šai grupai arī nav vajadzīgs. Ja nu vienīgi izmeklēti pavadošie tūres muzikanti, kas līdzīgi oriģinālajiem, lai The Smashing Pumpkins izskatītos kā grupa.

Kāds tad īsti ir jaunais albums? Jaunais albums ir īss, spēcīgs un skaļš. Šis viennozīmīgi ir “pumpkinu” vissmagākais albums (izņemot oficiāli neizdoto MACHINA II), Korgans daudz nespēlējas ar sirdi aizkustinošām melodijām kā “Mellon Collie and Infinite Sadness”, ļoti precīzā daudzumā izmanto elektroniku, un apzināti nebojā ieraksta kvalitāti kā tas bija “MACHINA/The Machines of God” un ZWAN laikā. Vairāk kā jebkad ir dzirdams Čemberlens ar bungām. Pretstats “Zeitgeist” ir elektroniskais “Adore”, kas tika sarakstīts laikā, kad Čemberlens nebija grupas sastāvā, bet viņa vietā izmantoja bungmašīnu. Pēc iepriekšējā nekomerciālā “MACHINA II” The Smashing Pumpkins sper ļoti dīvainu un grupas cienītājiem nesaprotamu soli - piedāvā albumu vairākās atšķirīgās versijās - kas ir ļoti komerciāla rīcība, jo fanam, kurš grib sakrāt visas “Zeitgeist” dziesmas, jāpērk trīs atsevišķas albuma versijas. Tālāk sekos īss apraksts par katru no albuma dziesmām. Brīdinu - ja neesat rūdīts The Smashing Pumpkins cienītājs, viss albums izklausīsies kā viena gara dziesma, jo atšķirības starp dziesmām var sākt pamanīt pēc kādas 15-tās klausīšanās reizes..pie tā ir vainīga Korgana balss un griezīgās džindžas..

1.”Doomsday Clock” - albuma nosaukumā ietvertais termins apzīmē reāli eksistējošu pasaules gala pulksteni, kas ik pa laikam tiek pagriezts, lai informētu pasauli par atomkara draudiem. Lielisks albuma sākums, nedaudz smagāks un spēcīgāks gabals par “Everlasting Gaze” no “MACHINA”, liekas, ka ģitāras un bungas nekad neapstāsies. Dziesmas trumpis ir Korgana balss efekti dziesmas beigās.

2.”7 Shades of Black” - arī pasmaga dziesma, kurā notiek interesantas ritma pārmaiņas piedziedājumā, Korgana dziedāšanas maniere vien ir ko vērta. Ģitāra te ir pats galvenais instruments viennozīmīgi.

3.”Bleeding the Orchid” - vidēji ātra un melodiska dziesma ar emocionālu piedziedājumu. Diezgan lipīga un atgādina vairumu The Smashing Pumpkins hītu. Iespējams, labākā dziesma albumā.

4.”That’s the Way (My Love Is)” - popsīga dziesma, kaut kas no ZWAN ierakstiem, līdzīgas The Smashing Pumpkins dziesmas bija dzirdamas arī “MACHINA”, piemēram, “Try, Try, Try”, “Wound” un “I of the Mourning”. Līdzīgs The Cure.

5.”Tarantula” - pirmais radiosingls ar izcilu dziesmas tekstu un ģitārsolo. Dziesmas beigās lieliska atkāpe no ātrā dziesmas tempa.

6.”Starz” - šī dziesma sevī ietver visu albumu, tajā ir gan smags ģitāras ritms, gan interesantas bungas, eksperimenti ar vokāla efektiem un Korgana saldi dziedātais “We Are Starz…”

7.”United States” - darbiņš Čemberlenam. Gandrīz 10 minūtes gara dziesma, kurā galvenais uzsvars likts uz bungām, bet ģitāras skaņa tiek mocīta viscaur dziesmai. Korgana dziedātās revolūcijas pārdomas uzden šermuļus. Nedaudz atgādina “Glass and the Ghost Children”. Balss efekti dziesmas beigās liek atcerēties pašmāju NSRD. Šo dziesmu varēja redzēt “Live Earth”.

8.”Neverlost” - dziesma ar klasisku The Smashing Pumpkins dziesmas struktūru, otrā pop-dziesma albumā. Mierīga un klusa dziesma.

9.”Bring the Light” - melodiska roka gabals, kuru nedaudz pabojā pozitīvisma pilnais sauklis “Bring the Light”, kas dziesmas laikā tiek atkārtots neskaitāmas reizes.

10.”(Come On) Let’s Go!” - atkal tāda pasmagāka dziesma ar dažbrīd interesantiem ģitārspēles brīžiem. Dziesmas vidū kļūst interesantāk.

11.”For God and Country” - jau dziesmas sākumā elektroniskas skaņas ar savādu balsi, kas skan visu dziesmas laiku. Dziesmas vārdi visvairāk atbilst albuma vāka zīmētajam. Kaut kas no Depeche Mode.

12.”Pomp and Circumstances” - lēns un miegains albuma noslēgums. Beigās ģitārsolo.

Šis laikam tomēr nav pats labākais The Smashing Pumpkins albums, bet viens no labākajiem alternatīvā roka ierakstiem šobrīd noteikti, un visticamāk, ka nekas labāks šogad arī šajā lauciņā neiznāks. Albumā nav nekas revolucionārs, bet tas ir kā medusmaize tiem, kam savulaik patikusi ši grupa. Korgana ģitārspēle ir labāka nekā jebkad, un tas ir jādzird..

(eksperimentālais roks, indīroks -> sapņu pops)

Ļoti sapņains ieraksts no ņujorkiešu grupas Blonde Redhead puses. Grupā ir trīs mūziķi, vokālās funkcijas pilda divi dalībnieki, lai gan “rozīnīti” ar savu īpatnējo balsi grupas skanējumam dod japāņu izcelsmes soliste Kazu Makino. Šis ir grupas septītais albums, lai gan iepriekšējos ir piedalījušies ļoti pazīstami producenti, ievērojamu atpazīstamību tas līdz šim nebija devis. Vēl joprojām Blonde Redhead tiek salīdzināti ar agrīno Sonic Youth, trokšņaino ģitāru un neparasto ģitārskaņojumu dēļ. Katrā ziņā ieraksts ir nedaudz dīvains un mūsdienīgs, ar savādu skaistumu apveltīts.

04. SW

Dažos vārdos: vienkāršs un iespaidīgs indie-pop ieraksts

Līdzīgie: The Arcade Fire, Deerhoof

(progresīvais roks, eksperimentālais roks)

Porcupine Tree ir tieši 20 gadus vecs Anglijas mūziķu kolektīvs, par ko tā īsti neviens šaipusē nemaz nav dzirdējis. Pirmā labā lieta, ko varētu pateikt par šo grupu, ir tā, ka par spīti mūsdienu radio un velnsviņsazinturkādām modes lietām šī grupa atļaujas albumā ielikt tikai sešas dziesmas, turklāt neviena no tām nav īsāka par piecām minūtēm. Albumā ir ļoti labi saskaņotas ģitāras partijas kombinācijā ar elektroniskajiem efektiem un klavierītēm. Savu lielisko skanējumu grupa iegūst, pateicoties studijas aranžējumam, nevis pārspīlēti sarežģītai saspēlei kā vairumam prog-rock mūziķu. Turklāt albumā tiek skartas nopietnas tēmas - narkotikas, mūsdienu vērtības un bēgšana no likteņa. Šo labumu iesaku noklausīties ikvienam..

01. Fear of a Blank Planet

Dažos vārdos: lieliska, eksperimentāla mūzika

Līdzīgie: Marillion, Tool, The Flower Kings

Jānoklausās: “Anesthetize”, “My Ashes”, “Sleep Together”

(industriālais metāls, alternatīvais metāls)

Iepriekšējos gados neesmu daudz saskāries ar šīs grupas muzikālo daiļradi, bet dzirdējis par šādu grupu ir katrs, kam tīņa gados patika (vai joprojām patīk) kas kornveidīgs.

Par Static-X muzikālo ievirzi top skaidrs jau pēc pirmās albuma dziesmas noklausīšanās - galvenā ideja ir sajaukt sen jau kaut kur dzirdētus ģitāras rifus ar industriālajām skaņām un izdarīt to pēc iespējas efektīvāk. Bet kas tas viss būtu bez solista, paša Statika, kurējais savu nobļauto vokālu iekliedz dziļi sirdī klausītājam.

Šis neapšaubāmi ir grupas labākais ieraksts visā tās karjerā. Static-X ir panākuši to, ka pie metāla ir iespējams dejot - savulaik to centās izdarīt Rammstein - mūzikas ierakstā neko nesarežģījot ar liekiem sampliem un ģitārgabaliem. Albums ir ļoti dinamisks un jāklausās ļoti skaļi, lai varētu gūt patiesu baudījumu.

Dažos vārdos: ļoti dinamisks un nāvīgs dejmetāls ar iestarpinātiem industriāliem sampliem

Līdzīgie: Slipknot, Korn

Jānoklausās: “No Submission”, “Behemoth”, “Destroyer”, “Cuts You Up”

Šis ir otrais The Arcade Fire albums, kas visā pasaulē tiek gaidīts jau labu laiciņu..arī es grupas aktivitātēm sekoju kopš iepriekšējā albuma “Funeral” iznākšanas. Slavenākā kanādiešu grupa savu panāca, pateicoties trim lietām - internetam, Deividam Bovijam un mūzikas medijam PitchforkMedia.

“Neon Bible” nav tādu himnu kā bija debijas albumā (Wake Up, Haiti un Rebellion), bet dažas dziesmas liek atgādināt par grupas sevišķi drūmo kreativitāti. Lai novērtētu Arcade Fire kvalitāti, noteikti jāieklausās dziesmu tekstos, jo bez tiem mūzika liksies neinteresanta, bet šīs grupas gadījumā mūzika + teksts papildina viens otru (protams, tas mūzikā nav retums, bet bieži vien vēl ir kaut kas lieks, kas izbojā iespaidu). Albuma dziesmu teksti šeit.

Ašķirībā no iepriekšējā albuma, šis ir vairāk orientēts uz ārējām izjūtām (kari, ekonomika, politika, reliģija), nevis uz iekšējām (nāve, sāpes, meli,..).

Dažos vārdos: 7-cilvēku orķestra kārtējais meistarstiķis

Līdzīgie: Interpol, Sufjan Stevens, Neutral Milk Hotel

Jānoklausās: “Neon Bible”, “No Cars Go”, “Keep The Car Running”

(alternatīvais pop-roks, pankroks)

Divi iepriekšējie blink-182 dalībnieki pēc nelielām nesaskaņām ar trešo, izveidojuši jaunu projektu +44, kam šis ir debijas albums. Sākotnēji +44 bija paredzēts kā elektroniskās mūzikas projekts, bet kaut kā laikam pagātnes atmiņu rezultātā, nevarēdami atteikties no vecajām paražām, sataisījuši ko līdzīgu “blinkiem”. Elektronikas ietekme ir nedaudz jūtama, šķiet, ka ir noticis pat neliels progress, salīdzinot ar blink-182, kaut gan šim skanējumam pamati jau tika likti pēdējā “blinku” albumā. Ieraksts pat nedaudz interesants, bet nekas vairāk. Vēl var pieminēt to, ka albums pieejams 3 krāsās - zilā, zaļā un rozā.

Dažos vārdos: poppankeru mēģinājums taisīt nopietnu mūziku VIDUVĒJS
Līdzīgie: Brand New, Taking Back Sunday, My Chemical Romance, blink-182
Jāpaklausās: “Lycanthrope”, “When Your Heart Stops Beating”, “155″ myspace->

wiki
last.fm
youtube

(komēdijroks, smagais metāls, hārdroks)

Iepriekšējo Tenacious D albumu nebiju dzirdējis, tāpēc šie abi onkuļi priekš manis bija pārsteidzošs atklājums, jo kaut ko tik trulu un muzikāli ineteresantu vienlaikus nebiju dzirdējis. Kā mūziķus viņus ir grūti uztvert (līdzīgi kā fredis un ufo ar saviem ierakstiem), bet Tenacious D ieraksti lieti noder, lai pasmietos par visu. Konkrēti šis ieraksts ir skaņu celiņš tāda paša nosaukuma filmai, kur galvenie aktieri ir tie paši Tenacious D. Albumā piedalās arī Meat Loaf un Deivs Grols (pie bungām). Iepriekšējais albums laikam tomēr bija nedaudz labāks (jestrāks)..turklāt lai šito saprastu pilnībā, jāredz filma.

Dažos vārdos: viegla ironija par mūziku un dzīvi
Līdzīgie: The Darkness, Beck
Jāpaklausās: “The Metal”, “Kickapoo”, “The Government Totally Sucks” myspace->

(postgrandžs, hārdroks)

Debijas albums no ASV mūziķu puses, kas jau vairāk kā 10 gadus ir darbojušies alternatīvās mūzikas jomā citās grupās - Filter un Stone Temple Pilots. Šo grupu faniem patiks, bet šāda mūzika priekš manis liekas par garlaicīgu, pārāk samocītas dziesmas un vispār grupai vajadzētu pameklēt jaunu buņģieri - šitas knapi velk garu, lai gan ģitāra un bass skan labi (brāļi DeLeo no Stone Temple Pilots).

Dažos vārdos: jauna grupa ar pieredzi un potenciālu
Līdzīgie: Audioslave, Foo Fighters myspace->

(sintīpops, postpanks, alternatīvais poproks)Viena no manām sirdij visvairāk tīkamākajām grupām (otra ir The Smashing Pumpkins) izdod nevajadzīgu labāko dziesmu izlasi. Galvenais izdošanas iemesls šķiet ir singla “Martyr” palaišana tautās, jo tas neesot iederējies “Playing the Angel”. Skaidrs, ka jebkuram sevi cienošam DM fanam būtu sava versija par labākajām 20 dziesmām, jo DM muzikālais spektrs ir daudz plašāks kā vairumam grupu. Katrs DM albums ir kaut kas jauns, nebijis, daudz savādāks par iepriekšējiem - un tā jau 25 gadus… pretēji iepriekšējām izlasēm “The Singles 81-85″ un The Singles 86-98″ (kuras arī ir labākās), šajā dziesmas nav sakārtotas hronoloģiskā secībā, turklāt nav skaidras dziesmu izvēles prioritātes. Protams, šī izlase ļoti noderēs cilvēkiem, kas par DM nezina neko un grib dzirdēt tās “labākās”. Bet vispār būtu interesanti sagaidīt no DM tādu dziesmu izlasi, kura sastāvētu pilnīgi no plašām masām nezināmiem gabaliem - varbūt Volume 2 ?!

Par nožēlu, otrais sējums nebūs + šajā izlasē nav iekļauta neviena dziesma ar Gora vokālu - dīvaini, ne?

Dažos vārdos: Mute Records versija par DM labākajām dziesmām
Līdzīgie: OMD, Pet Shop Boys, The Human League, U2, ….
Jāpaklausās: viss + vēl 200 dziesmas, kas nav šeit myspace->