(postgrandžs, alternatīvais metāls->nu-metāls) 
Grupa Staind ir ievērojama ar to, ka ir spējusi savienot vienā postgrandža un nu-metāla kvalitātes, abi šie žanri ir bijuši zināmākie alternatīvā roka lauciņā kopš 90-to gadu beigām. Šajā izlasē ir apvienotas pēdējo 5 albumu labākās dziesmas, visas sakārtotas hronoloģiskā secībā.
Dažos vārdos: nu-metāla un postgrandža apvienojums
Līdzīgie: Tool, Disturbed, Soundgarden
(koncerts;postgrandžs > grandžs)
Akustisks Foo Fighters koncerts, kura setlistē iekļautās dziesmas nebūt nav tās pašas zināmākās. Uz skatuves astoņi kopā spēlējošie mūziķi ir izveidojuši pietiekamu labu plati, lai pierādītu klausītājiem, ka Foo Fighters ir viena no ietekmīgākajām mūsdienu spēlē-kā-Nirvana grupām. Interesanti paklausīties daudzu dziesmu akustiskās versijas, kā īpaši gribētu izcelt dziesmu “Marigold” – vienīgo Deiva Grola (ne-Kobeina) dziesmu Nirvana.Dažos vārdos: tāds mini “Unplugged in New York”
Līdzīgie: Bush, Silverchair, Pearl Jam, Nirvana(?)
Jāpaklausās: “Razor”, “Next Year”, “Marigold”
(izlase;elektronika, dejas, hauss)
Ir pagājuši jau 7 gadi kopš Moby albuma Play, kas kļuva par pirmo ierakstu pasaulē, kura visas dziesmas ir izmantotas reklāmās, filmās vai TV programmās. Līdz šim albumam par Moby zināja tikai retais, bet kā tas jau ir gandrīz ar katru mākslinieku – slavas iespaidā katrs nākamais darbs ir tikai sliktāks par iepriekšējo. Šajā ierakstā ir apkopotas Moby labākās dziesmas, ir viena jauna – “New York, New York”. Dīvaini tas, ka albums iznāk 5 versijās (pēc teritoriālā principa) ar dažādām dziesmām iekš tā. Interesants ir arī Moby gabals “Go”, kas bija zināmākais kamēr vēl tapa “Play” un “18″. Albuma otrs disks gan ir nebaudāms – pilns ar desām..
Dažos vārdos: pēdējo 3 Mobija albumu komerciālie hiti vienā 
Līdzīgie: The Chemical Brothers, Proppelerheads
Jāpaklausās: visi jau dzirdēti 
(alternatīvais folks)
Damien Rice ir īru dziesminieks (īstenībā tā ir grupa, kas sastāv no pieciem cilvēkiem, bet visa slava tiek vienam), kam šis ir otrais albums pēc iepriekšējā komerciāli veiksmīgā O, kas iznāca 2002. gadā. Arī šajā albumā visas dziesmas ir akustiskas un ieturētas lēnā tempā (folks kā nekā). Pēc ilgas klausīšanās šāda mūzika var likties mokoša (it sevišķi brīžos, kad tiek ieslēgta vijole), kā vēl miegaināks Coldplay, bet nu britiem laikam par folku ir šāda izpratne…amerikāņu Sufjan Stevens šitam smagi ieliek kloķi, kaut vai tikai interesantāku aranžējumu dēļ, par mūsu Imantu Daksi nemaz nerunājot.
Dažos vārdos: lēna mūzika lēniem cilvēkiem
Līdzīgie: Ryan Adams, Bright Eyes, David Gray
Jāpaklausās: “9 Crimes”, “Rootless Tree”
(pop-panks)
Pirms 3 gadiem Grammy nominētie poppankeri izdevuši savu 9-to albumu, kas turpina iesākto darbu, cerībā ka varbūt kādreiz šos resnos pankus uzņems kādā nebūt Slavas zālē. Bowling for Soup ir grupa, kas nevar kādam patikt baigi vai nepatikt vispār. Reti kur var atrast tik viduvējus mūziķus, kas paši lien meinstrīmā, nevis nokļūst tur slavas vai augstāku vīru spiediena rezultātā. Ar panku tur mazs sakars.
Dažos vārdos: truls poppanks
Līdzīgie: Green Day, Reel Big Fish, blink-182
Jāpaklausās: “High School Never Ends”
(alternatīvais metāls, experimentālais roks)
Deftones, kā zināms, ir mākslinieciskā no visām nu-metāla grupām, kas pēdējo 10 gadu laikā ir apliecinājusi sevi kā vērtību pasaules mūzikā. Deftones mūzika ir ļoti depresīva, drūma, teksti ir par nopietnām tēmām, bet tajā pašā laikā tā ir ļoti sarežģīti veidota un parasti ar vienu noklausīšanās reizi nepietiek, lai saprastu, cik albums ir labs. Konkrēti pēc šī ieraksta iznākšanas, nu galīgi nav skaidrs, kādam žanram pieskaitīt Deftones. Šoreiz jāsaka, ka albums ir pārspējis visas manas cerības – ikviena dziesma ievērojami atšķiras no citām, nepazaudējot kopējo albuma atmosfēru. Dziesmā “Mein” piedalās Serj Tankian no System of a Down, bet ja gribi zināt, kāpēc britiem ir slikta elpa, tad jānoklausās dziesma “Pink Cellphone”, kas, jāsaka godīgi, muzikāli nedaudz neiederas albumā.
Dažos vārdos: perfekts post-nu-metāls
Līdzīgie: Tool, P.O.D., Korn
Noteikti jādzird: “Beware”, “Cherry Waves”, “Hole in the Earth”
(post-grandžs, indīroks)
Šī blice no vienas puses nedaudz atgādina tādu kā skrīmo/īmo grupu, bet no otras puses, tās daiļradē ir saklausāmi pietiekami daudz 90-to gadu grandžu (Nirvana, Soundgarden, Pearl Jam) ietekmes, lai šī grupa šķistu interesanta. Protams, neko paliekošu viņi nav radījuši, bet lai dažas reizes noklausītos, tieši laikā..Gandrīz aizmirsu, dziesmā “Paralytic” piedzied Chris Moreno no Deftones..
Dažos vārdos: vārds “alternatīvs” jau sen ir zaudējis savu nozīmi
Līdzīgie: Showbread, Deftones, At the Drive-In
Jādzird: “Cannibal vs. Cunning”, “Narcotic”
(folks/elektronika)
The Prize Fighter Inferno ir Klaudio Sančeza soloprojekts. Kas ir šis vīrs? Tas ir viens onkulis, kas radījis tādu komiksu sēriju kā The Amory Wars un viņš vēl ir galva projektam Coheed and Cambria, kas attiecīgi apdzied šī komiksa saturu. Kā izrādās, arī šis albums nav izņēmums, tas ir prikvels šim komiksam. Neteikšu, ka albums ir labs, mani tikai sainteresēja tas stāsts par komiksu un vēl man liekas, ja viņš netaisītu debīlus komiksus, bet tikai mūziku, pasaule būtu nedaudz labāka, jo muzikāli šis albums ir pietiekami interesants.
Dažos vārdos: akustiski-elektronisks fantāzij-folks
Līdzīgie: nav
Jādzird: “78″, “The Margretville Dance”
(metālkours)
Kārtējais metālkoura ieraksts, kurā dungojamu un ausij tīkamu melodiju grūti atrast, it īpaši jau tāpēc, ka Unearth ar katru albumu attālinās no grupām, kas vēlas iet citu ceļu un sākt spēlēt sīrupaini saldu melodisko metālkouru, kas šitiem nu galīgi nav pa prātam. Tāpēc vien ir vērts noklausīties šo albumu, lai dzirdētu harmonisku troksni vai varbūt jums vienkārši ir vēlme aizdzīt kādu nejauku tipu prom no savas istabas.
Īsumā: ļoti stipras, bet negaršīgas sinepes
Līdzīgie: All That Remains, Lamb of God
Jāpaklausās: “The Devil Has Risen”, “March of the Mutes”
(metālkours, moškours)
Līdzīgi kā Unearth gadījumā, šis albums lieti noderēs, kad dzīvē viss gluži nav tā, kā vēlētos iekšējais ES. Bet tāpēc jau nevajag skumt, saka Hatebreed, viņi nolamās visus, ko jūs ienīstat, pateiks visu, kas jums jādara un palīdzēs aizmirst ikdienas rūpes. Albums praktiski skan vienā tempā, starp dziesmām nav būtisku atšķirību, dziesmas ir īsas, bet agresīvas. Neko sīkāku gan nemācešu pastāstīt.
Īsumā: tukši brutāla plate
Līdzīgie: Norma Jean, Lamb of God, Unearth
Jāpaklausās: “To the Threshold”, “Defeatist”
